Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 14.septembrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijā sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Ar grozījumiem paredzēts apturēt iespēju pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Vienlaikus plānots noteikt izņēmumu, proti, iespēju izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Likumprojekts paredz, ka ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā.
Tāpat iecerēts, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kļūstot par citas valsts pilsoni, lai turpinātu uzturēties Latvijas Republikā, būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Šo nosacījumu plānots piemērot, sākot no 2023.gada 1.septembra. Apliecinājumu neiesniedzot, pastāvīgās uzturēšanās atļauju plānots anulēt un ārzemniekam izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Tāpat plānots, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniegs personai, kurai ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 500 eiro, kura ir bijusi krimināli sodīta vai saņēmusi negatīvu atzinumu no kompetentajām iestādēm.
Likuma grozījumi plānoti, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī Eiropas Savienības piemērotajām individuālajām un ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Saeima jau ir lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ņemot vērā situācijas nopietnību, kā arī ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latviju saistītos riskus, nav pieļaujams, ka arī jau izsniegto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšana tiek veikta ierastajā kārtībā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Komisija aicinās likumprojektu iekļaut Saeimas 15.septembra sēdes darbakārtībā un izskatīt kā steidzamu, informēja komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Saeimas Preses dienests