Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 13.septembrī, konceptuāli  atbalstīja “Rail Baltica” likumprojektu.

“Rail Baltica” projekts ir ģeopolitiski svarīgs nacionālo interešu objekts. Tas ir būtisks transporta loģistikas un infrastruktūras risinājums, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības valstīm,” uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka projekta īstenošanu paredzētajā laikā kavē gan valsts un pašvaldību institūciju, gan ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieprasītajos tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās prasības.

Plānots noteikt, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par projekta finansēšanu. Šāds būvprojekts būs nepieciešams gadījumā, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu, un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.

Tāpat likumprojekts paredz saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas. Ja kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā nebūs iespējama, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdos nosacījumus tā izpētei, fiksācijai un pārvietošanai. Savukārt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, kuru, īstenojot projektu, nebūs iespējams saglabāt, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izslēgs no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja tas atbildīs noteiktiem kritērijiem.

Ar “Rail Baltica” un ar tā būvniecību saistīto būvju teritorijā paredzēts atļaut nocirst aizsargājamu koku, ja nebūs alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā būs jāsaņem arborista pozitīvs atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, paredz likumprojekts.

Plānots noteikt, ka ar projekta realizāciju saistīto būvdarbu maksimālais veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būs astoņi gadi. Ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš būs četri gadi no reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.

Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodos Satiksmes ministrijai. Ministrijai paredzēta arī iespēja izmantot uz valsts vārda ierakstītu neapbūvētu rezerves fonda zemi atlīdzības kompensācijai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Komisija lūgs izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā 15.septembra Saeimas sēdē, informēja K.Feldmans.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests