Lai mazinātu iedzīvotāju mirstību no saslimšanām, kuras, laikus atklājot, būtu iespējams ārstēt, ir būtiski jāuzlabo sabiedrības zināšanas par veselību, otrdien, 7.decembrī, pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

“Zināšanas par veselību, savlaicīga simptomu atpazīšana un vēršanās pie ārsta nereti ir tas, kas nosaka ārstēšanas kvalitāti un pacienta dzīves ilgumu. Mūsu sabiedrībā veselības pratība diemžēl ir zema,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. “Šobrīd informācija par dažādām saslimšanām tiek pasniegta akciju veidā, trūkst sistemātiskuma,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka pastiprināta uzmanība ir jāpievērš tieši pieaugušo informēšanai par veselības jautājumiem.

Kā sēdē akcentēja Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, Latvijā ar profilaksi un ārstniecību novēršamās mirstības rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

D.Mozgis atzīmēja, ka vairums nāves gadījumu Latvijā ir saistāmi ar neveselīgu dzīvesveidu - neveselīgiem uztura paradumiem, smēķēšanu, alkohola lietošanu un mazkustīgu dzīvesveidu.

Tāpat klātesošie uzsvēra nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes sistēmu un mazināt primārās veselības aprūpes iestāžu pārslodzi. Veselības nozares lietpratēji akcentēja, ka jautājums par medicīnas personāla pārslodzi un darbinieku aizvietošanas problemātiku šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, ir kļuvis vēl aktuālāks nekā iepriekš.

Deputāti lēma rosināt Veselības ministriju rast finansējumu trešās medmāsas amata ieviešanai ģimenes ārstu praksēs. Kā atzīmēja Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, ap 15 procentiem ģimenes ārstu prakšu būtu vajadzīga trešā medmāsa un tam nepieciešams finansējums aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā.

Saeimas Preses dienests