Lai apkures sezonā varētu būtiski samazināt gaisa piesārņojumu, ko rada neefektīvu siltumapgādes iekārtu izmantošana, būtiski ir sniegt atbalstu mājsaimniecībām veco apkures iekārtu nomaiņai vai pieslēgšanai pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. To otrdien, 28.septembrī, pēc sēdes pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska.
“Gaisa kvalitāte ir viens no būtiskākajiem faktoriem cilvēka veselības un dabas aizsardzības jomā, tāpēc katrs sabiedrības indivīds ir atbildīgs par savu rīcību, lai pēc iespējas mazāk radītu piesārņojumu gaisā, ko elpojam. Īpaši aktuāli tas ir apkures sezonā, kad daudzās vietās vēl joprojām apkurei izmanto vecas un neefektīvas krāsnis un gaisu piesārņojošu kurināmo,” šodien sēdē pauda apakškomisijas priekšsēdētāja.
Iepazīstoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu gaisa piesārņojuma mazināšanai 2020.-2030.gadam, D.Rukšāne-Ščipčinska atzinīgi vērtēja ministrijas ieceri sniegt atbalstu mājsaimniecībām Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Ar atbalsta pasākumiem plānots veicināt privāto māju pieslēgšanos kādai no centrālajām siltumapgādes sistēmām un veco neefektīvo krāšņu nomaiņu pret vides prasībām atbilstošiem biomasas katliem, siltumsūkņiem un saules paneļiem, deputātus šodien informēja atbildīgās ministrijas pārstāvji.
Pārrunājot iespēju individuālajās mājās aizliegt apkurei izmantot ogles, Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka jau patlaban pašvaldības var noteikt teritorijas, kur jaunajā apbūvē apkurei nedrīkst izmantot akmeņogles, savukārt vecajās mājās, kur siltumu iegūst no oglēm un malkas, iedzīvotājiem būtu jābūt pieejamam finansiālam atbalstam, lai viņi varētu mainīt līdzšinējos siltumapgādes paradumus.
Apakškomisijas deputāti sēdē vienojās ar vēstuli vērsties Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā, Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā, lai vēlreiz uzsvērtu un aktualizētu atbalsta programmas nepieciešamību.
Saeimas Preses dienests