Saeima trešdien, 4.augustā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie saistīti ar epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu publiskajā un privātajā sektorā.

Likumprojekts paredz, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas faktu. Tāpat plānots, ka sertifikāts būs nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā.

Iecerētās izmaiņas noteic, ka publiskajā un privātajā sektorā sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, darba devējam būs tiesības prasīt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Šādu prasību būs iespējams noteikt, ja darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, kā arī tad, ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties. Tāpat sertifikātu būs iespēja prasīt gadījumos, ja darbinieka pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ja darbinieks nebūs ieguvis nepieciešamo sertifikātu, darba devējs ar viņa piekrišanu darbinieku varēs pārcelt citā piemērotā darbā vai nodrošināt pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Ja tas nebūs iespējams, darba devējam būs tiesības darbinieku atstādināt no darba līdz brīdim, kad darbinieks iegūst sertifikātu. Plānots, ka tas būs iespējams uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, paredz iecerētās izmaiņas.

Plānots, ka pēc maksimālā atstādināšanas laika darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kurš bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sertifikātu, varēs izbeigt, ja nebūs iespējams viņu nodarbināt citā darbā. Darba devējam būs aizliegts izbeigt darba tiesiskās attiecības ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Zāļu valsts aģentūrai būs jānosaka un jāizmaksā kompensācija, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju dēļ nodarīts smags kaitējums personas veselībai vai dzīvībai.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Likumprojekts Saeimā vēl jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā.

Saeimas Preses dienests