Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 1.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi.
Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021.gada 1.jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā - slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka - ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nodrošinātu informācijas apmaiņu un radītu iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi mazinātos arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka par šā likuma subjektiem turpmāk netiks uzskatīti komersanti, biedrības vai bezpeļņas organizācijas, kuru pamatdarbība nav saistīta ar pakalpojumiem, kurus sniedz ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā.
Likumprojekts arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses. Tāpat iecerēts, ka likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu, tā kopijā jānorāda iesaldēšanas pamats, kā arī tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā trešajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests