Baltijas Asamblejas balva zinātnē svētdien, 22.augustā, pasniegta fiziķim Robertam Eglītim. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis R.Eglītis apbalvots par pētījumu ciklu "Teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzglabāšanai”.

“Ideja par valstiskuma balvu mudina darboties savas valsts labā nerimstoši, katru dienu. Tā mudina ieraudzīt izcilu veikumu mūža garumā, svarīgu izvēli, ko varbūt nācies pieņemt vienā mirklī, spēju atrisināt sarežģītu, iesīkstējušu problēmu, kas spēj uz labu mainīt valsts un tās pilsoņu dzīvi,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, sestdien, 21.augustā, uzrunājot klātesošos biedrības “4.maija Deklarācijas klubs” iedibinātās Valstiskuma balvas svinīgajā pasniegšanas ceremonijā.

Konference par Eiropas nākotni ir iecerēta kā diskusija ar visu gadugājumu iedzīvotājiem par to, ko viņi sagaida no nākotnes Eiropas, taču īpaši svarīgi, lai jauniešu balsis skanētu visskaļāk, jo Eiropa, kuru veidojam, būs tā nākotnes Eiropa, kurā viņi dzīvos, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, piektdien, 20.augustā, diskusijā “Mana Eiropa - ceļojums nākotnē”, kas norisinājās sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols tikās ar Igaunijas, Lietuvas un Apvienotās Karalistes parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētājiem, kuri šonedēļ bija ieradušies darba vizītē Latvijā, lai pārspriestu virkni savstarpēji aktuālu ārpolitikas dienaskārtības jautājumu, kā arī apmeklētu Ādažu militāro bāzi.

Latvijas un Igaunijas neatkarības otrajā gadu simtā mēs esam tuvi draugi un domubiedri. Mums arī turpmāk Baltijas un Eiropas ceļš ir cieši kopā ejams, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piektdien, 20.augustā, Tallinā sveicot Igauniju valsts neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadē.

Sestdien, 21.augustā, apritēs 30 gadi kopš konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas. Šajā dienā Latvija atguva faktisko neatkarību, neatgriezeniski saraujot saites ar Padomju Savienību un paužot skaidru izvēli atgriezties demokrātisko rietumvalstu saimē.

Baltijas valstu austrumu robeža vienlaikus ir visas Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža. Šobrīd, kad piedzīvojam Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu pie mūsu robežas, mēs sagaidām aktīvākus ES soļus, kas ļautu piešķirt lielāku ES finansējumu mūsu ārējās robežas stiprināšanai. Tāpat Latvija novērtēs plašāku ES aģentūras “Frontex” klātbūtni mūsu valstī. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pēc tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Mariju Sasoli (David Maria Sassoli), kurš ceturtdien, 19.augustā, Latviju apmeklēja oficiālā vizītē.

Saeima ceturtdien, 19.augustā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tie paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.