Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 24.februārī, kopīgā sēdē uzdeva Labklājības ministrijai sniegt savu redzējumu par darba samaksas iespējamo palielināšanu sociālās aprūpes centros strādājošajiem. 

“Par ārstniecības personu nepietiekamo atalgojumu runājam jau gadiem, un Valsts kontroles veiktās revīzijas atkal un atkal norāda uz nozares atlīdzības sistēmā redzamajām problēmām. Veselības ministrija jau pirms gada solīja iepazīstināt ar jauno ārstniecības personu atlīdzības modeli, bet tikai tagad tas nonācis apspriešanā Ministru kabinetā. Kavēšanās ar tā ieviešanu nav pieļaujama,” trešdien, 24.februārī, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 24.februārī, nolēma atbalstīt atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” un sagatavot attiecīgu lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē.   

Līdz 3.martam nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināti pieteikties dalībai ikgadējā Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forumā, kas notiks tiešsaistē 5.martā. Forumā plānots diskutēt par valsts un sabiedrības izturētspēju Covid-19 pandēmijas laikā. 

Nepieciešams izstrādāt regulējumu, lai aizsargātu labticīgo ieguvēju intereses kriminālprocesā, otrdien, 23.februārī, pauda Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti un lēma rosināt Saeimas Juridisko komisiju vērtēt apakškomisijas priekšlikumu atbilstošiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. 

Latviju un Vāciju vieno ciešs dialogs, tostarp parlamentu līmenī. Mēs augstu vērtējam līdzšinējo sadarbību un esam ieinteresēti to attīstīt, otrdien, 23.februārī, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere, attālināti tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Heltu (Christian Heldt).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 23.februārī, noslēdza darbu pie Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz Goda ģimenes apliecību piešķirt arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. 

“Sporta apakškomisija ir gatava atbalstīt nepieciešamās izmaiņas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanā un aicināt to darīt arī Ministru kabinetu. Tomēr būtu nepieciešams runāt ne tikai par papildu finansējuma piešķiršanu, bet arī par citiem problēmjautājumiem, tostarp sporta treneru piesaisti un noturēšanu sporta skolās, konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu labākajiem, nevis sociālās funkcijas veikšanu, algojot “labus cilvēkus”,” otrdien, 23.februārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš.