Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņem grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

(04.06.2020.)

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas saistīti ar aizliegumu publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.

Saeima likuma otrreizējā caurlūkošanā lēma izslēgt pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu, iepriekš paredzēto deleģējumu noteikt izņēmumus, kad likumā noteiktos formastērpus un simbolus atļauts izmantot. Precizēts, ka izņēmums attieksies uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.

“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Valsts prezidents Egils Levits lūdza otrreiz caurlūkot Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, aicinot deputātus no pieņemtās normas izslēgt iepriekš minēto deleģējumu pašvaldībai vai iekļaut šo normu likuma nodaļā, kas nosaka publiska pasākuma pieteikšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību. Tāpat prezidents aicināja papildināt likumu ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.

23.aprīļa sēdē Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas aizliedz publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.

Grozījumi paredzēja, ka izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, un to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 21.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 21.novembra kārtējā sēde
10:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu darba sanāksme- grupas vadītāja vietnieka vēlēšanas
11:25  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
16:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas prezidenta kancelejas delegāciju un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol