Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, uzrunās klātesošos izstādes “Daugavai būt” atklāšanā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Izstādes pamatā ir notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu. Pirmā cīņa par Daugavas saglabāšanu notika jau 1958.–1959.gadā, kad tālaika radošā inteliģence iestājās pret Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) celtniecību, cenšoties saglabāt Kokneses kanjonu un Staburagu. Diemžēl tā nevainagojās ar panākumiem. 1986.–1987.gadā notika otra kampaņa – par Augšdaugavas glābšanu no Daugavpils HES celtniecības rezultātā draudošās ielejas applūdināšanas –, kas aizsāka Trešo Atmodu.
Uzvara vairāk nekā gadu ilgušajā Latvijas iedzīvotāju cīņā par Augšdaugavas glābšanu daudziem tās dalībniekiem un līdzjutējiem atdeva ticību saviem spēkiem un kliedēja bailes no totalitārās varas.
Izstādē varēs aplūkot 85 gleznas, kurās atainotas jau zudušās Daugavas ainavas. Apskatāmi būs arī Kokneses, Sēlpils un Aizkraukles arheoloģisko izrakumu laikā iegūtie priekšmeti, kā arī herbāriji, kukaiņi un fotogrāfijas ar izglābtajām augu sugām un ainavām.
Pirmo reizi publiski tiks eksponētas pret Pļaviņu HES un Daugavpils HES celtniecību vērstās sabiedrības protesta vēstules. 1986.–1987.gada protesti bija tik ietekmīgi, ka pirmo reizi okupētās Latvijas un visas Padomju savienības vēsturē varai nācās pārtraukt jau iesākta industriāla objekta celtniecību. Tā bija reakcija uz 1986.gada 17.oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēto Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendāro rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, kurā autori iestājas pret Daugavpils HES un kas guva ļoti plašu sabiedrības atbalstu likteņupes glābšanai.
Izstādes atklāšana notiks Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgā, Brīvības bulvārī 32, pulksten 16.00.
Saeimas Preses dienests