Neraugoties uz Līgumā par Eiropas Savienību skaidri noteikto, ka nacionālā drošība ir katras dalībvalsts individuāla atbildība, mums jāapzinās, ka, lai efektīvi cīnītos ar pieaugošajiem drošības apdraudējumiem - terorismu un vardarbīgas radikalizācijas draudiem, mums jāstiprina starpvalstu sadarbība drošības jomā. Vienlaikus mums nepieciešams saprotami skaidrot sabiedrībai, kādi resursi ir nepieciešami izlūkdienestiem, lai mūsdienu mainīgajā tehnoloģiju vidē tie spētu efektīvi veikt savu darbu - nodrošināt savas valsts drošību. To ceturtdien, 28.maijā, piedaloties starpparlamentārā konferencē „Demokrātiska izlūkdienestu uzraudzība Eiropas Savienībā” Briselē, uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„Šodien mēs saskaramies ar dažādiem apdraudējumu veidiem, tostarp ar Krievijas agresiju Eiropas austrumos, starptautisku teroristu organizāciju radītiem riskiem, kā arī dažādiem vardarbīgas radikalizācijas veidiem - un ikviens no šiem apdraudējumiem ir izaicinājums mūsu valstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai,” uzsvēra Āboltiņa.

Komisijas priekšsēdētāja arī apliecināja, ka pieaugošie apdraudējumi izlūkdienestiem ik brīdi liek uzturēt nemainīgi augstu un efektīvu rīcībspēju, lai identificētu, uzraudzītu un pretdarbotos ikvienam no šiem draudu veidiem.

„Mūsdienās aizvien aktuālāks kļūst jautājums par samērīga līdzsvara nodrošināšanu starp valsts pienākumu ievērot ikvienas personas konstitucionālās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pienākumu nodrošināt valsts drošību,” konferencē norādīja S.Āboltiņa.

„Šī līdzsvara rašanā ļoti liela nozīme ir tieši drošības dienestu uzraudzības mehānismiem, tostarp parlamentārajai uzraudzībai,” viņa uzsvēra.

Sabiedrībai ir nepieciešams sniegt informāciju par principiem un metodēm, kuras drošības institūcijas ievēro savā darbībā, lai garantētu personu tiesību ievērošanu un datu aizsardzību, vienlaikus skaidrojot, kādēļ detalizēti drošības iestāžu darba aspekti nevar būt pilnīgi caurskatāmi.

Politiķu uzdevums ir pārliecināt sabiedrību par šādu noteikumu pastāvēšanu un ievērošanu, pauda S.Āboltiņa, norādot, ka, viņasprāt, neatkarīgai un sistēmiskai dienestu pārbaudei un uzraudzībai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu uzticību izlūkdienestu darbam.

Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka izpratne par drošību un pats drošības jēdziens Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījies. „Šobrīd ar ievērojamiem drošības izaicinājumiem saskaramies kā Eiropas austrumos, tā arī dienvidos. Krievijas rīcība, prettiesiski okupējot Krimu un izmantojot visus iespējamos līdzekļus, lai destabilizētu situāciju Ukrainas austrumos, būtiski apdraud visu Austrumeiropas reģiona drošību. Vienlaikus Dienvideiropa saskaras ar globāla mēroga problēmu - tūkstošiem patvēruma meklētāju pie tās robežām. Šādos apstākļos ikviens no apdraudējumiem veiksmīgi risināms tikai kopīgi Eiropas Savienības valstīm ciešāk sadarbojoties visos līmeņos,” viņa pauda.

Saeimas Preses dienests