Latvijai ir iespēja strauji palielināt investīcijas publisko un privāto ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, izmantojot renovācijas vilni Eiropā, trešdien, 3.februārī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Deputāti šodien skatīja Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi”.
Paziņojuma mērķis ir ar renovācijas instrumenta palīdzību sasniegt klimatneitralitāti un atveseļot ekonomiku. Eiropas Savienības (ES) finansējumu plānots piešķirt projektiem trīs jomās: enerģētiskajai nabadzībai un ēkām ar vissliktāko energosniegumu, publisko ēku renovācijai, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai.
Latvijai ir būtiski papildu naudas līdzekļi no ES, lai plašo ēku renovāciju varētu īstenot. Deputāti šodien norādīja, ka ēku siltināšana būtu jāveic ar inovatīviem un Latvijā ražotiem materiāliem, tādā veidā atrodot optimālākos risinājumus atbilstoši mūsu klimatiskajiem apstākļiem un sildot tieši Latvijas ekonomiku, akcentēja V.A.Tērauda.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka vienlaikus ir rūpīgi jāizvērtē tehniskais stāvoklis renovējamajām ēkām. Piešķirtie līdzekļi jāizlieto efektīvi, un ēkām jāspēj kalpot ilgtermiņā. Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva var būt laba iespēja arī Latvijas uzņēmumiem, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtspējīgā būvniecībā, sacīja V.A.Tērauda.
Tāpat Latvijai īpaši kritisks ir enerģētiskās nabadzības jautājums, uzsvēra V.A.Tērauda. Investējot līdzekļus, Latvijai īpaša uzmanība jāpievērš enerģētiskās nabadzības mazināšanai – nabadzīgāko iedzīvotāju grupā 22,7 procentiem ir grūti uzturēt mājokli piemērotā temperatūrā. Eiropas renovācijas vilnis sniegs iespēju situāciju uzlabot, akcentēja V.A.Tērauda.
Paredzams, ka līdz 2030.gadam ar renovācijas viļņa iniciatīvu ES būvniecības nozarē varētu papildus izveidot 160 000 zaļo darba vietu. Lai īstenotu siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, finansējums paredzēts arī atjaunojamo energoresursu izmantošanai gan dzīvojamajās, gan komersantu un publiskajās ēkās, teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.
Saeimas Preses dienests