Saeima ceturtdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī konkretizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.
Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likumu grozījumi.
Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar izmaiņām plānots ieviest tā saukto klusēšanas-piekrišanas principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos, piemēram, ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka būvvalde būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, vai atzīme būs veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju.
Tāpat grozījumi paredz virkni citu izmaiņu likumā, tostarp precizē jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.
Tāpat plānots ieviest maksas pakalpojumu attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.
Pašreizējais būvniecības regulējums ir spēkā kopš 2014.gada 1.oktobra, un, analizējot tā piemērošanu praksē, ir konstatētas vairākas nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu, anotācijā uzsvēruši likumprojekta autori.
Lai izmaiņas Būvniecības likumā stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests