Vēlēšanu iecirkņi iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās būs atvērti ilgāk, paredz piektdien, 12.jūnijā, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā. 

Līdzšinējo pirmo iepriekšējās balsošanas dienu trešdienā paredzēts pārcelt uz pirmdienu, kad vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 16.00 līdz 20.00. Savukārt ceturtdienā iecirkņu darba laiks plānots no 9.00 līdz 16.00, bet piektdienā – no 13.00 līdz 20.00. Iecirkņu darba laika pagarināšana ļaus nodrošināt plašākas iespējas vēlētājiem piedalīties vēlēšanās, tostarp nobalsot arī tiem, kuriem vēlēšanu dienā jāstrādā vai kuri būs devušies ārpus Latvijas, pauž Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs. 

Patlaban noteikts, ka iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirkņi trešdienā vēlētājiem atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdienā – no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet piektdienā – no pulksten 10.00 līdz 16.00. 

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka, iesniedzot kandidātu sarakstus, drošības nauda jāiemaksā par katru ievēlējamo deputātu. Iepriekš drošības naudu maksāja par kandidātu sarakstu atkarībā no iedzīvotāju skaita attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Plānots, ka par katru vēlēšanām pieteikto kandidātu būs jāmaksā 15 eiro, un tas attieksies arī uz Rīgas domes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem.   

Likuma grozījumi arī paredz noteikt pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaitu. Pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, plānots ievēlēt 15 deputātus, bet pašvaldībā, kurā iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 tūkstošiem, - 19 deputātus. Savukārt pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju, paredzēts ievēlēt 23 deputātus. 

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits būtiski samazināsies – līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc pašvaldību vēlēšanām, kas plānotas nākamgad, Latvijā būs 42 vietējās pašvaldības. Jaunajās pašvaldībās paredzēts nodrošināt tādu deputātu skaitu, kas atbilstu gan teritorijas lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai, teikts grozījumu anotācijā. 

Atbildīgajā komisijā atbalstīti arī priekšlikumi, kas atbilstoši Saeimā pieņemtajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam paredz precizēt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma terminoloģiju, tostarp arī mainīt likuma nosaukumu. Plānots, ka turpmāk tas būs Pašvaldības domes vēlēšanu likums. 

Galīgajam lasījumam šodien tika atbalstīti arī saistīti grozījumi pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu likumā. 

Likumu grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2021.gada 15.janvārī.   

Saeimas Preses dienests