Lai veicinātu efektīvāku tiesībaizsardzības iestāžu darbu, kā arī paātrinātu izmeklēšanas procesu, Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tas ne tikai nodrošinās procesuālo ekonomiju, bet arī uzlabos procesu kvalitāti, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti būs tiesai jāpasniedz koncentrētākā veidā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz papildināt likumu, nosakot tajā arī žurnālistu tiesības fiksēt tiesas gaitu. Žurnālisti tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņas ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis.
Tāpat noteikts, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš paziņojis, ka šajā sēdē nevēlas piedalīties.
Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, varēs uzlikt piespiedu naudu līdz trim Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram (iepriekš – līdz vienas minimālās mēnešalgas apmēram).
Grozījumi paredz iespēju atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam procesuālo izdevumu samaksu. Tas būs iespējams, ja procesuālie izdevumi būs lielāki par vienu Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu un persona būs iesniegusi motivētu lūgumu. Lūgumu izskatīs rakstveidā un lēmums nebūs pārsūdzams.
Ar grozījumiem palielināts naudas soda kā papildsoda apmērs, kā arī tas gradēts atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, līdzšinējais regulējums, ar kuru naudas soda kā papildsoda apmērs bija noteikts vienas līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā, ir neefektīvs, īpaši gadījumos, kad to piemēro par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ar grozījumiem par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu naudas sodu kā papildsodu noteiks 10 līdz 5000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Gadījumā, ja uz mūžu notiesātais, kas ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, pirmstermiņa uzraudzības laikā izdara noziedzīgu nodarījumu, tiesa noteiktajam sodam pievieno mūža ieslodzījumu, paredz izmaiņas.
Ar grozījumiem palielināts sods par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju. Par šādu noziedzīgu nodarījumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Iepriekš šāds sods tika piemērots par mazgadīgā jeb personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju.
Paredzēta arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, tostarp nosakot, ka kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas, atzīmē likumprojekta autori.
Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” definēti konkrēti kritēriji, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgu, kādēļ par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Vienlaikus likumprojekta autori atzīmē, ka nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.
Grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti pēc smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas, ka arī pēc tādu nodarījumu izdarīšanas, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeimas Preses dienests