Soļi Eiropas turpmākajai digitalizācijai ir izšķirīgi mūsu konkurētspējai globālā mērogā, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda trešdien, 27.maijā, pēc sēdes, kurā deputāti sprieda par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu. Šo redzējumu sauc par Eiropas Savienības (ES) digitālo pakotni, ko izstrādājusi Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadītā Eiropas Komisija (EK).
“Šobrīd, kad Eiropā notiek cīņa pret Covid-19 un tiek meklēti arvien jauni digitālie risinājumi visdažādākajās jomās, lai nosargātu iedzīvotāju veselību un ļautu ekonomikai iespējami pilnvērtīgi darboties, Eiropas Savienības dienaskārtībā aktualizētais jautājums par digitālās nākotnes veidošanu ir ieguvis plašu uzmanību. Būtiski, lai, radot jaunas digitālās tehnoloģijas, attīstot digitālo ekonomiku un sabiedrību, digitālie risinājumi ir savienojami ar cilvēktiesību un privāto datu aizsardzību. Datu apjoms pasaulē pieaug vēl nepieredzētos apmēros, un uz sīvas globālās konkurences fona ir vajadzīga eiropeiska pieeja, kas nosargā gan Eiropas Savienības konkurētspēju, gan tās vērtības demokrātijas un cilvēktiesību spektrā,” akcentēja V.A.Tērauda.
Nākamajos piecos gados EK pievērsīsies trim galvenajiem mērķiem bloka tālākai digitalizācijai: tehnoloģijai, kas darbojas cilvēku labā, taisnīgai un konkurētspējīgai ekonomikai, kā arī atvērtai, demokrātiskai un ilgtspējīgai sabiedrībai. Vīzija to īstenošanai izklāstīta ES digitālajā pakotnē, ko veido paziņojums par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, datu stratēģija un “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās”.
“Vēlamies redzēt, ka tiek mazināta pārmērīga atkarība no digitālajiem risinājumiem, kas rādīti ārpus Eiropas Savienības. Arī ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Eiropā līdz šim ir bijuši nelieli iepretim tiem citos pasaules reģionos. Līdz ar to ir apsveicami, Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apņēmusies nodrošināt, ka katrā dalībvalstī, tajā skaitā Latvijā, tiks izveidots vismaz viens digitālās inovācijas centrs ar augstu specializāciju mākslīgā intelekta jomā,” informēja V.A.Tērauda.
Eiropas datu stratēģijas mērķis ir identificēt nepieciešamās aktivitātes un izaicinājumus, lai līdz 2030.gadam ES kļūtu par paraugu datu izmantošanā gan privātajā, gan valsts sektorā. Nākamajā plānošanas periodā (2021.–2027.gadam) EK plāno nopietnas investīcijas vienotas Eiropas datu telpas infrastruktūras izveidē.
Saeimas Preses dienests