Parlamenta deputāti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas piektdien, 29.novembrī, noslēdzot šajās dienās Rīgā notiekošo Baltijas Asamblejas (BA) 38.sesiju, noteica prioritātes sadarbībai 2020.gadā. Kā pirmā prioritāte izcelta Baltijas partnerība aizsardzības un drošības jomā, kam seko enerģētikas un transporta savienojumu attīstība, kā arī reģionālie pētniecības un izglītības tīkli.
Kā akcentēja BA līdzšinējais prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, tikai sadarbojoties un apvienojot resursus, mēs varam stāties pretim izaicinājumiem, risināt problēmas un vairot mūsu valstu un reģionu labklājību. “Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos Baltijas valstu sadarbībai arī turpmāk jābūt pragmatiskai, racionālai un balstītai uz kopīgu interešu aizstāvību. Baltijas valstu ciešai, saskaņotai rīcībai un vienota vēstījuma paušanas ir gan stratēģiski svarīga, gan simboliska nozīme,” sacīja J.Vucāns.
Deputāti pieņēma arī rezolūciju, kurā akcentēta nepieciešamība stiprināt un paplašināt sadarbību aizsardzības jomā, lai spētu stāties pretim kompleksiem drošības apdraudējumiem, kā arī izcelta nepieciešamība vienoties par atteikšanos no sezonālās laika maiņas un ieviest Baltijas valstīs vienādas laika sistēmas.
Parlamentārieši uzsver stingru atbalstu spēcīgai, stabilai un vienotai Eiropas Savienībai, kuras pūliņi vērsti uz praktiskiem risinājumiem tās iedzīvotāju labā, kā arī atgādina, ka daudzgadu finanšu ietvarā 2021.-2027.gadam jānodrošina pienācīgs finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, kā arī tādiem enerģētikas un transporta projektiem kā “Rail Baltica” un Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
Tāpat BA rezolūcijā kategoriski iebilst pret Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības organizācijā.
Akcentējot nākamā gada prioritātes, BA rezolūcijā aicina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu parlamentus, kā arī Baltijas Ministru padomi uz ciešāku sadarbību, ietverot konkrētas rekomendācijas par savstarpējiem koordinācijas pasākumiem dažādās jomās. Rekomendācijās uzsvērts atbalsts vienotam Baltijas valstu gāzes, kā arī kopējam elektroenerģijas tirgum.
Rekomendācijas aptver jautājumus par ārējās robežas kontroli, kopīgiem militārajiem iepirkumiem, kā arī ciešāku sadarbību veselības aprūpes jomā, aicinot arī turpmāk rīkot ne tikai kopīgus zāļu iepirkumus, bet arī citas medicīnas preces. Tāpat izcelts aicinājums apzināt iespējas un uzsākt sadarbību kopīgas iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanai, kā arī akcentēta nepieciešamība pēc kopīgas, saskaņotas darbības, lai pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas.
Tāpat BA mudina uz ciešāku atbalstu Austrumu partnerības valstīm, uzsverot nepieciešamību koordinēt pūliņus, kuru mērķis ir izveidot, attīstīt un tehniski atbalstīt Austrumu partnerības valstu draugu tīklu.
Nākamgad BA prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Igaunija, un nākamā sesija notiks 2020.gada 5. un 6.novembrī Tallinā. BA prezidenta amatā šodien ievēlēts līdzšinējas BA viceprezidents un Igaunijas delegācijas vadītājs Ādu Musts (Aadu Must). Pārņemot prezidentūru, Ā.Musts uzsvēra, ka Igaunija turpinās stiprināt Baltijas valstu partnerību, rodot risinājumus, lai kopīgi stātos pretim izaicinājumiem un saglabātu modrību šajā ekonomiski un ģeopolitiski trauksmainajā laikā.
Informācija par BA:
Latvija 2019.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157711984362112
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests