Saeima ceturtdien, 21.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēs ticami izskaidrot izcelsmi mantai, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, un pierādījumi procesa virzītājam dos pamatu pieņēmumam, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tas būs uzskatāms par pierādītu. Likumprojekts izstrādāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Kā skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, šī tiesību norma attiecas tikai uz mantas izcelsmi, un fakts, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā, vēl nepierāda personas vainu.

Ar likuma grozījumiem noteikts arī termiņš, kurā personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, proti, 45 dienas no brīža, kad tiesības uz mantu tiek ierobežotas. Ja noteiktajā termiņā ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību netiks sniegtas, personai būs liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.   

Vienlaikus ar likumu noteikts arī procesa virzītāja pienākums informēt personu par noteikto termiņu ziņu sniegšanai, kā arī to nesniegšanas sekām.

“Tiesības uz aizstāvību netiks ierobežotas. Personai visa procesa laikā, kad vien tā vēlas un var, ir tiesības iesniegt pierādījumus par mantas likumīgu izcelsmi. Šī norma paredz izslēgt gadījumus, kad persona negodprātīgi novilcina procesu, lai rezultātā saņemtu no valsts kompensāciju par iesaldētajiem līdzekļiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, akcentējot, ka grozījumu būtība ir nodrošināt iespēju atbildīgajām iestādēm rezultatīvi veikt izmeklēšanu procesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Saeimas Preses dienests