Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 23.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz veicināt konkurenci starp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējiem.

“Esam secinājuši, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, lai atrisinātu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumus, ir ieklausīšanās Konkurences padomē. Tāpēc likumprojektā apkopoti Konkurences padomes priekšlikumi, lai beidzot tiktu galā ar vienu no būtiskākajiem uzdevumiem nozarē - veicinātu konkurenci. Veselīgas atkritumu apsaimniekošanas konkurences gadījumā ieguvējs būs katrs Latvijas iedzīvotājs. Šādos apstākļos pakalpojums būs kvalitatīvāks un cena izdevīgāka,” pēc sēdes uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldība vai pašvaldības ar vienotu atkritumu apsaimniekošanu, kuru administratīvajā teritorijā dzīvojošo skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotājus, sadala administratīvo teritoriju vismaz divās zonās un šo teritoriju apsaimnieko vismaz divi pakalpojuma sniedzēji. J.Vitenbergs norāda, ka tādējādi ilgtermiņā tiks nodrošināta efektivitāte un izdevīgākas cenas kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, atzīmējot, ka grozījumi paredz arī optimālākus publisko un privāto partnerību termiņus. Proti, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas jomā varēs slēgt līgumus ar termiņu līdz 10 gadiem. Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka maksimālais termiņš ir 20 gadi.

Likumprojekts paredz, ka Rīgas pašvaldībai būs jādala tās administratīvā teritorija vismaz trīs atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī jānodrošina, ka tās teritorijā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina vismaz trīs pakalpojuma sniedzēji.

Grozījumi nosaka arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu gadījumos, kad beidzies iepriekšējā līguma darbības termiņš. Pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad noslēgts jauns līgums, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu turpinās nodrošināt iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam. Tādējādi grozījumi paredz pārejas periodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma sniegšanu, ja jaunais līgums ārēju iemeslu dēļ nav laikus noslēgts.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trīs lasījumos.

Saeimas Preses dienests