Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā. Deputāti šim likumprojektam noteica steidzamību.
Paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas ir nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Patlaban var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības ir jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecību vispār, akcentējuši grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā.
Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum, informējis Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Tāpat plānots, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Likumprojekta autori akcentējuši, ka patlaban Latvijas armija var veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Kā iepriekš norādījuši Valsts nekustamie īpašumi, Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests