Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāti kopsēdē spriež par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā

(13.12.2023.)
Galerija

Lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas jautājumus, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 13.decembrī, kopsēdē uzklausīja ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

“Darbs starptautiskajos sadarbības formātos un ar starptautiskajām tiesībām Latvijai vienmēr ir bijis prioritāte – vēsture pierāda, ka starptautiskās tiesības mazākām valstīm ir kritiski svarīgas,” pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Jau vairākus gadus mēs novērojam, kā šķeļas un sairst starptautiskā vide. Agresorvalstis ar Krieviju priekšgalā sabotē un mērķtiecīgi paralizē darbu starptautiskajās organizācijās, arī tādās, kuras pēdējās desmitgadēs definējušas Eiropas miera projekta ilgtspēju un izaugsmi, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā,” sacīja R.Kols. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs aicināja aktīvi risināt šos jautājumus, sadarbojoties ar citām līdzīgi domājošām valstīm.

Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis uzsvēra ārpolitikas saikni ar citām jomām, tostarp energoneatkarību un energodrošību. E.Cepurītis pauda: “Tieši enerģētikas jomā līdztekus reāliem, fiziskiem darbiem un tehniskiem risinājumiem ir būtiski stiprināt kompetenci izšķirošos ārpolitikas jautājumos gan Eiropā, gan globāli. It īpaši, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem.”

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra prioritātes valsts ārpolitikā – Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās. Tāpat ārlietu ministrs pauda, ka līdzās NATO un Eiropas Savienības iekšējai stiprināšanai nepieciešams atspēkot Krievijas naratīvus, dezinformāciju un rast jaunus sabiedrotos Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas reģionā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē. Pirmās ārpolitikas debates notika 2011.gadā.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 4.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde