Pašvaldību vēlēšanās balsot ārvalstīs varēs pa pastu

(17.12.2020.)

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu. 

Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti, atzīmēts grozījumu anotācijā. 

Balsošana pa pastu rosināta, ņemot vērā, ka līdz šim ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevarēja, jo balsošana notika tikai klātienē Latvijas teritorijā. 

Vēlētājam, atrodoties ārvalstī, balsošanai pa pastu būs iepriekš jāpiesakās. To varēs izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās klātienē. Tāpat balsojumam pa pastu pieteikties varēs, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai nosūtot pieteikumu pa pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Pieteikumā vēlētājam būs jānorāda elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļvietnes adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli. 

Grozījumi noteic, ka vēlētājs balsojumam pa pastu varēs pieteikties 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas. 

Saņemot pieteikumu balsošanai pa pastu, CVK būs jāpārliecinās, vai personai ir tiesības vēlēt attiecīgo domi, pieteikumu reģistrēs vēlētāju reģistrā un uz vēlētāja norādīto e-pastu nosūtīs saiti, kur būs pieejami vēlēšanu materiāli.      

Vēlētājam balsošanas materiāli būs jāizdrukā, jāizraugās vēlēšanu zīme un tajā jāizdara atzīme. Vēlēšanu zīme būs jāieliek pasta aploksnē, tā jāaizlīmē un jāieliek citā – reģistrācijas – aploksnē, kas vēlētājam būs jānosūta attiecīgajai pilsētas vai novada pašvaldības vēlēšanu komisijai. Tajā aploksnes reģistrēs un uzglabās neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai. 

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, un lielākā daļa tautiešu no dzimtenes izbraukuši pēdējo 10 gadu laikā.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 10.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
09:45  Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina tikšanās ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) galveno prokurori Laura Codruța Kövesi un delegāciju
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:50  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Šveices Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Michelet
15:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich