Lai pilnveidotu regulējumu nacionālās drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbībai ar NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedrotajiem, Saeima ceturtdien, 18.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas trīs likumos. Grozījumi paredz papildināt NBS pienākumus, kā arī pilnveidot Latvijas armijas sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā. Izmaiņas tapušas pēc NATO Varšavas samita lēmumiem, aktualizējot dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.
Izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz papildināt NBS pienākumus ar četriem jauniem, nosakot, ka tiem jāveic militārā izlūkošana operacionālajā un taktiskajā līmenī, jānodrošina NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsts, kā arī jāveic citi Valsts aizsardzības plānā noteiktie valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumi. Tāpat armijai būs jāsniedz atbalsts valsts drošības iestādēm nacionālās drošības pasākumu veikšanā. Patlaban likumā noteikti 10 NBS uzdevumu īstenošanas un pieci atbalsta pasākumi.
Likums papildināts ar normu, kas aizliedz personai bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. Tāpat personai noteikts pienākums militārajos objektos ievērot uzturēšanās kārtību, pretējā gadījumā to var izraidīt. Grozījumi paredz noteikt šīs prasības par saistošām arī personu lokam, kas ikdienā nav pakļautas militārā dienesta reglamentiem.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz papildināt Ministru kabineta atbildību. Plānots noteikt, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, valdība Aizsardzības ministrijai var uzdot vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Vienlaikus paredzēts, ja valdība ir aizkavēta pildīt savus pienākumus, par to lemj Ministru prezidents. Savukārt, ja premjers ir aizkavēts, par to lemj aizsardzības ministrs.
Tāpat paplašināta militāro draudu analīzes definīcija, nosakot, ka tā ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums, kurā nosaka esošos un potenciālos apdraudējumus un riska faktorus, kā arī to iespējamo izpausmi un ietekmi. Turpmāk šādu draudu analīzi katru gadu sagatavos Militārās izlūkošanas un drošības dienests, nevis Aizsardzības ministrija.
Savukārt grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” paredz papildināt bruņojuma nosacījumus. NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku un ieročus pāri Latvijas iekšējai robežai un teritorijai varēs pārvadāt pielādētus, ja tas būs paredzēts tehnikas izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura. Patlaban likums noteic, ka kaujas tehniku un ieročus pārvadā nepielādētus, ja vien instrukcijā nav paredzēts citādi. Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu par atbalsta sniegšanu Latvijas armijai saistībā ar piedalīšanos valsts apdraudējuma novēršanā.
Saeimas Preses dienests