Lai atteiktos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām, ir izstrādāti grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz jau no šī gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu. Par to otrdien, 16.maijā, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. 

“Pēc trim gadiem vairs nebūs tāda pagarinātā normālā darba laika, un visi ārstniecībā strādājošie, kuri strādā garākas darba stundas, nekā paredz likums, par to no 2020.gada 1.janvāra arī saņems divkāršu samaksu,” pauž R.Ražuks, raksturojot plānotās likuma izmaiņas, kas tapušas sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, ārstniecības profesionāļiem un sociālajiem partneriem. 

Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.     

Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficentu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35. 

Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. 

R.Ražuks informē, ka likuma grozījumi izstrādāti īpaši izveidotā darba grupā un Sabiedrības veselības apakškomisija par to tālāko virzību lems 23.maijā.

Saeimas Preses dienests