Saeima ceturtdien, 11.maijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi.
Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem.
Rail Baltica ļaus pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. Tāpat Rail Baltica ļaus būtiski samazināt vides piesārņojumu, vairāk kravu pārvadājot pa dzelzceļu nevis ar kravas automašīnām. Paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā 10 tūkstoši darba vietas, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Ārlietu komisijā deputātus informēja a/s “RB Rail” valdes loceklis Kaspars Rokens.
Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai, un Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru, teikts likumprojekta anotācijā.
Līgums nostiprinās līdz šim lietoto Rail Baltica dzelzceļa definīciju, a/s “RB Rail” kā projekta koordinatora statusu un Rail Baltica maršrutu Baltijas valstīs. Tāpat līgums apstiprinās Baltijas valstu apņemšanos projektu īstenot līdz 2025.gadam, lai 2026.gadā uzsāktu līnijas ekspluatāciju. Līgumā arī vērsta uzmanība uz Eiropas Savienības finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Tāpat līgumā paredzēta iespēja visām pusēm no valsts budžeta līdzfinansēt projekta aktivitātes.
Līgumā definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Tāpat līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā. Līgumā arī noteikts, ka domstarpības par līguma interpretāciju vai piemērošanu tiks risinātas sarunu un konsultāciju ceļā.
Līgums parakstīts 2017.gada 31.janvārī. Tagad tas jāratificē visu trīs Baltijas valstu parlamentos.
Saeimas Preses dienests