Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas otrdien, 14.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.
Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus, vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.
Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju vai patieso labuma guvēju maiņu, kā arī personālsabiedrībām par jauna biedra iestāšanos. Tāpat valdībai būs jālemj par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai šādos uzņēmumos, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā vai īpašumā citai personai. Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.
Likumprojekts paredz uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas Ministru kabinets šādas kapitālsabiedrības īpašniekiem varēs prasīt noteiktā termiņā atsavināt savas kapitāla daļas vai akcijas vai arī attiecīgās personālsabiedrības biedriem izstāties no tās. Ja persona neņems vērā šīs prasības, tai varēs liegt balsstiesības un uzņēmuma pārstāvības tiesības. Detalizētu kārtību šajā jautājumā noteiks valdība.
Patlaban normatīvie akti neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Šobrīd tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistemātiski un detalizēti, teikts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latviju un tās nacionālajām interesēm.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā vēl jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests