Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai.
„Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.
Ar jauno likumu tiks pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo lincencēšanu iekšējā tirgū.
Likumprojekts ietver vispārīgos noteikumus un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma pamatnoteikumus. Tas iekļauj definīcijas, kā arī norāda jomas, kurās kolektīvais pārvaldījums ir obligāts.
Tāpat jaunais regulējums ietver kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tiesības un pienākumus, tai skaitā pienākumu pārstāvēt tiesību subjektus. Viens no būtiskākajiem jaunumiem šai jomā ir autortiesību īpašnieku tiesības individuāli izsniegt licences savu darbu nekomerciālai izmantošanai arī tad, ja attiecīgās tiesības pārvalda kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Tāpat izceļamas ir izmantotāju tiesības samaksāt atlīdzību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ar nosacījumu, tādējādi iegūstot atļauju izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus uz likuma pamata, šonedēļ Izglītības komitejas sēdē deputātiem uzsvēra Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone.
Likumprojekts regulē arī muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo lincencēšanu, kas ir licences izsniegšana attiecībā uz vairāk nekā vienu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Tāpat noteikta kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība un strīdu risināšana. Kā uzraudzības iestāde noteikta Kultūras ministrija, kas atbildīga arī par kolektīvā pārvaldījuma veikšanai paredzētās atļaujas izsniegšanu vai arī tās atcelšanu.
Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Autortiesību likumā, kas ietver vairākus redakcionāla rakstura grozījumus, lai nodrošinātu Autortiesību likumā izmantoto terminu un atsauču atbilstību topošajam Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumam. No Autortiesību likuma paredzēts arī izslēgt nodaļu par mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, jo šo jomu regulēs jaunais Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums.
Saeimas Preses dienests