Galerija
Tuvākajos trīs četros gados aptuveni 500 līdz 1000 diasporas jauniešu Īrijā vēlētos mācīties latviešu valodu, ja šādu iespēju piedāvātu Īrijas vispārējās izglītības skolas. Tas izskanēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 7.decembrī, uz kuru bija aicināts Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals.
“Rudenī, kad Saeimā tikāmies ar Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem, Latvijas vēstnieks Īrijā izteica domu, ka Latvijai vajadzētu iet palīgā, lai latviešu diasporas bērniem Īrijas skolās mācītu latviešu valodu. Komisijā skatījām šo jautājumu un paudām gatavību vajadzības gadījumā iesaistīties,” uzsver Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Šobrīd ik gadu pēc savas iniciatīvas un bez pedagoģiska atbalsta aptuveni 100 diasporas jauniešu Īrijā kārto latviešu valodas fakultatīvo eksāmenu, deputātus informēja vēstnieks.
Latviešu valodas priekšmeta ieviešanai Īrijas skolās ir juridisks pamats – Eiropas Savienības (ES) direktīva noteic, ka citas ES valsts migrantu bērniem uzņemošajā valstī ir jābūt iespējai apgūt savas valsts valodu, sacīja G.Apals. Patlaban Īrijā šāda iespēja nav nodrošināta, taču šis jautājums tiek risināts sarunu līmenī. Viņš arī informēja, ka sarunās ar bijušo Īrijas izglītības ministru runāts par iespēju latviešu valodas mācīšanu par Īrijas valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt vismaz vienā skolā katrā no 17 izglītības apgabaliem Īrijā.
Vēl viens no latviešu diasporai aktuāliem jautājumiem ir reemigrācija, teica vēstnieks, akcentējot, ka Latvijas valstspiederīgie reemigrācijas kontekstā norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, tostarp aizvien nav izveidota vienas pieturas aģentūra informācijas saņemšanai par reemigrāciju. Tāpat diasporas latviešiem ir bažas par sociālajām garantijām pēc pārcelšanās uz Latviju.
Īrijā pastāvīgi uzturas aptuveni 30 līdz 35 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, tostarp seši tūkstoši bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem un trīs tūkstoši jauniešu, kas vecāki par 18 gadiem, informēja G.Apals. Viņš sacīja, ka diasporas latvieši galvenokārt ir nodarbināti mazkvalificētos darbos un tikai maza daļa – aptuveni viens līdz divi tūkstoši – ieņem augstāka līmeņa amatus. Īrijā ir ap desmit aktīvas latviešu diasporas organizāciju un 13 nedēļas nogales skolas, kuras regulāri apmeklē 250 bērni.
Saeimas Preses dienests