Saeima apstiprina jauno Valsts aizsardzības koncepciju (05.10.2023.)
Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju.
Saeimas ziņas
Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, noraidīja lēmuma projektu, kas aicinātu Ministru kabinetu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par valsts nodomu nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).
Saeima apstiprina deputāta mandātu Edgaram Putram (05.10.2023.)
Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras Edgaram Putram.
Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā lems par steidzamiem atzītajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem plānots pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.
Ilgtspējīgas attīstības komisija: jābūt vienai atbildīgajai institūcijai cilvēkkapitāla pārvaldības jomā (04.10.2023.)
Cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldības jomā būtu lietderīgi noteikt vienu atbildīgo institūciju, secināja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, trešdien, 4.oktobrī, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas cilvēkkapitāla attīstību plānu. Komisija ar attiecīgu vēstuli lēma vērsties pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas.Šī institūcija izstrādātu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām, kas ietvertu uzskaiti, nozaru vajadzības, risinājumus, ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tāpat šī institūcija izstrādātu uz darba tirgus izaugsmi orientētu un budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, kā arī vērtētu iespēju veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū, sēdē atzīmēja deputāti.“Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 50 tūkstoši jauniešu, kas varētu papildināt darba tirgu, bet viņi oficiāli nav nodarbināti. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu politika valstī veicinātu uzņēmējdarbību, darbaspēka pieejamību un oficiālo nodarbinātību. Mums ir svarīga jauniešu iesaiste darba tirgū, tāpēc ir jāatrod piemērotākais modelis,” pauda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kā piemēru minot Polijā 2019.gadā ieviesto normu, kas paredz jauniešus līdz 26 gadu vecumam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.Diskusijā deputāti pauda bažas, vai atbildības sadalē cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un plāna īstenošanai šobrīd nav pārāk daudz iesaistītu atbildīgo institūciju – Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija – un rosināja vērtēt, vai šā brīža koordinācija starp ministrijām un to izpildinstitūcijām ir pietiekama, kā arī apsvērt iespēju šos jautājumus nodot vienas ministrijas atbildībā.Saeimas Preses dienests
“Ārlietu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, ar kuru aicina Ministru kabinetu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par valsts nodomu nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu,” trešdien, 4.oktobrī, pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Cilvēktiesību komisija: Labklājības ministrijai jāizstrādā vienota kārtība bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanai (04.10.2023.)
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 4.oktobrī, uzdeva Labklājības ministrijai sagatavot likuma grozījumus vienotai bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 4.oktobrī, atbalstīja lēmuma projektu par 14.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Edgaram Putram.
Hipotekāro kredītu līgumiem uz vienu gadu par 50 procentiem plānots samazināt aizņēmuma likmi, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 4.oktobrī, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Tallinā: igauņu valoda varētu būt otra svešvaloda mūsu pierobežā (03.10.2023.)
Mēs vēlamies stiprināt ciešu pierobežu sadarbību ar Baltijas kaimiņvalstīm. Atsakoties no krievu valodas Latvijas skolās, otras svešvalodas vietu pierobežas reģionos valsts ziemeļos nākotnē varētu ieņemt igauņu valoda. Savukārt Igaunijā mācītos latviešu valodu. Tas stiprinātu mūsu nacionālās valodas iepretim citām svešvalodām un risinātu arī svešvalodu skolotāju trūkumu. To pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien, 3.oktobrī, oficiālā vizītē apmeklējot Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.