“Ukrainā tiek lietas asinis šajā nežēlīgajā karā, ko izvērsusi Krievija. Tas ir jāpārtrauc, un Krievija ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem. Mūsu fokuss ir uz Ukrainā notiekošo, un drošība ir pats svarīgākais jautājums. Ķīnai var būt būtiska loma, palīdzot izbeigt šo karu un panākot to, ka Krievija ievēro pašus svarīgākos principus – valstu suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns trešdien, 28.jūnijā, tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tanu Sungeņu (Tang Songgen). Vēstnieks parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē.

“Šobrīd dzīvojam neskaidros laikos, tāpēc ciešai sadarbībai aizsardzībā var būt izšķiroša nozīme,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, trešdien, 28.jūnijā, tiekoties ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Flemmingu Stenderu (Flemming Stender).

“Mēs esam pārliecināti, ka vislabākais Ukrainas ilgtermiņa drošības garants būs NATO kolektīvā aizsardzība. Mēs aicinām NATO vadītājus reāli sākt procesu, kas nepieciešams, lai Viļņas samitā aicinātu Ukrainu pievienoties NATO,” trešdien, 28.jūnijā, kopīgā paziņojumā pauda Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 27.jūnijā, atkārtoti pauda atbalstu vienota sabiedriskā medija izveidei, kā arī konceptuāli atbalstīja finansēšanas modeļa principu maiņu. 

14.Saeima pavasara sesijā – no šī gada 14.aprīļa līdz 22.jūnijam – galīgajā lasījumā pieņēmusi 70 likumus: sešus jaunus likumus un 64 grozījumus likumos.

Kaimiņvalstu sabiedrisko mediju darbības modelis pierāda – apvienojoties strādāt ir vieglāk un efektīvāk, pirmdien, 26.jūnijā, pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, viesojoties Lietuvas Radio un televīzijā.

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka jauniem automobiļiem valsts tehniskā apskate jāveic trīs gadu laikā pēc reģistrācijas. 

Elektroenerģijas ražotājiem virsieņēmumi jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē, paredz ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas pieņemtie grozījumi.