“Darbaspēka nodokļu slogs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, izaicinājumi enerģētikā, kā arī investīciju piesaistes mehānismu modeļa maiņa ir primāri risināmie jautājumi investīciju veicināšanai,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns, pirmdien, 19.jūnijā, apakškomisijas sēdē spriežot par ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā.

Deputāti sprieda, ka ārvalstu investīciju piesaiste ir komplekss process un ir nepieciešama cieša visu iesaistīto pušu sadarbība. Apakškomisijā akcentēja arī pašvaldību lomu ārvalstu investoriem pievilcīgas vides radīšanā un speciālo ekonomisko zonu priekšrocības.

A.Butāns aktualizēja jautājumu par kapitāla pieejamību un tās ietekmi uz vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī uzsvēra investīcijas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību kā būtisku priekšnoteikumu veiksmīgai ekonomiskajai transformācijai.

Pagājušajā gadā Latvijā piesaistītas investīcijas 473 miljonu eiro apmēra, radot vairāk nekā 2300 jaunu darbavietu, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji. Nozares ar lielāko ārvalstu tiešo investīciju apmēru ir profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, finanses un apdrošināšana, operācijas ar nekustamo īpašumu un tirdzniecība.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji izcēla jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas regulējumā, tai skaitā norādot uz darbaspēka nodokļu reformas nepieciešamību, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja uz darbaspēka pieejamību un energoresursu izmaksām kā investīcijas kavējošiem faktoriem.

Saeimas Preses dienests