Šobrīd katru ārpolitikas jautājumu ietekmē Krievijas radītais apdraudējums Eiropas vērtībām, un galvenais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru un Krievijas zaudējumu, ceturtdien, 25.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. 

Ukraina jāuzņem NATO un Eiropas Savienībā, alternatīvu tam nav, ceturtdien, 25.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Rihards Kols.  Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja – kara Ukrainā iznākums noteiks Eiropas, ASV un pasaules drošību turpmākajos gadu desmitos. Ukrainas uzvara ir svarīga demokrātijas nostiprināšanai un uzplaukumam. 

Paralēli NATO klātbūtnes stiprināšanai mūsu ārpolitiskā prioritāte ir Ukrainas ātrāka uzvara un Krievijas agresijas iegrožošana. Visas Eiropas aizsardzība šodien sākas uz Ukrainas-Krievijas frontes līnijas. Ļoti skaidri un nepārprotami. To ceturtdien, 25. janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs. 

Piedaloties Saeimas delegācijai, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputāti trešdien, 24.janvārī, Francijas pilsētā Strasbūrā ievēlēja jaunu Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāru – Maiklu O'Flāhertiju (Michael O'Flaherty).

Saeimā ceturtdien, 25.janvārī, notiks ikgadējās ārpolitikas debates, un tajās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš deputātiem ziņos par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Saeimas sēde rītdien sāksies pulksten 9.00.

Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs trešdien, 24.janvārī, parlamentā tikās ar Šrilankas, Vjetnamas un Mauritānijas vēstniekiem Latvijas Republikā.

Izglītība un zinātne ir jomas, kurās Latvijai ar Taizemi jau ir sekmīgas iestrādes sadarbībā, kas paver plašākas iespējas aktīvākiem kontaktiem arī nākotnē. Izglītība ir cieši saistīta arī ar digitalizāciju, un esam ieinteresēti attīstīt sadarbību arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa, trešdien, 24.janvārī, tiekoties ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Arunrunu Phothonu Hamfrīsu (Arunrung Phothong Humphreys). Vēstniece rezidē Zviedrijā un bija ieradusies Saeimā iepazīšanās vizītē.

Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija valdību līmenī katra ir pateikusi, ka pašlaik neizskata iespēju izstāties no šīs konvencijas. Vienlaikus ir skaidrs, ka austrumu robežas nostiprināšana ir un būs viena no būtiskākajām valsts aizsardzības prioritātēm. Vērtējot aizsardzības plānus, tajos ietvertos iespējamos pretmobilitātes pasākumus un to izmaksas, iespējams, šī diskusija atkal tiks atsākta, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. 

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē tikās ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Karlu Pētersu (Carl Peeters), lai pārrunātu Beļģijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātes.

“Mūsu prioritāte ir un paliek drošība un Ukraina,” otrdien, 23. janvārī, Saeimas namā uzrunājot Latvijas diplomātisko misiju vadītājus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, uzsverot, ka mūsu uzdevums ir ar mūsu balsīm, ar mūsu vārdu iespējami drīz panākt Ukrainas uzvaru.