Nav pieļaujama situācija, kad valsts atrodas ķīlnieka lomā, trešdien, 10.maijā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, aicinot atbildīgās instances operatīvi risināt jautājumu par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu.

Muzeju naktī - 13.maijā - Saeimas nams vērs savas durvis apmeklētājiem, aicinot ikvienu iepazīt, kā parlaments savu darbu organizēja pirms gadsimta un kā – mūsdienās. 

“Eiropas valstu savstarpējā integrācija pēc diviem pasaules kariem balstījās vēlmē nepieļaut jaunu karu Eiropā. Krievijas karš Ukrainā mums parāda to, kas ir īstenās Eiropas vērtības, kurām mēs ļoti skaidri un tieši piederam. Tas skaidri parāda, kāpēc mums ir svarīgi būt Eiropas Savienībā un to, kāpēc mums jāsargā Eiropas kopējās vērtības,” otrdien, 9.maijā, uzrunājot jauniešus diskusijā “Pieredze, kas izmainīja dzīvi”, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

“Latvija ir ieinteresēta aktivizēt sadarbību ar Ukrainu digitālajā sektorā. Ukrainas pilsētās ir ļoti attīstīta civilās aizsardzības un digitālās pārvaldes sistēma, un būtu lietderīgi to pielāgot arī mūsu pilsētām,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns otrdien, 9.maijā, parlamentā tiekoties ar Kijivas pilsētas administrācijas vadītāja vietnieku Petro Oleņiču (Petro Olenich).

Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.maijā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Krimināllikumā. Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.

“Eiropas Savienība Latvijai nozīmē atgriešanos savā īstajā ģimenē pēc piespiedu deportācijas un vardarbīgas iekļaušanas krievu pasaulē, ko bijām spiesti pārdzīvot 50 gadu garumā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, otrdien, 9.maijā, piedaloties par godu Eiropas dienai organizētajos Eiropas Prasmju svētkos Eiropas Savienības mājā.

“Latviešu pašapziņā Otrais pasaules karš iecirtis dziļas rētas, tomēr pretēji kara varmāku cerībām, šīs rētas mūs kā nāciju nevis padarījušas vājus, bet gan stiprinājušas miesā un garā. Mēs esam spēcīga, patstāvīga un varoša valsts. Pāridarījums pret latviešu tautu bijis tik liels, ka to nav iespējams aizmirst, tomēr stipri cilvēki vienmēr atrod veidu, kā nodarīto piedot, lai iegūtu patiesu brīvību un kļūtu patiesi brīvi. Mums ir jāpiedod, jo tikai tādējādi varam dzīvot tālāk, neļaujot ļaunumam valdīt pār mūsu prātiem,” pirmdien, 8.maijā, Otrā pasaules kara cīnītājiem veltītā piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs. 

Eiropas dienā, 9.maijā, pie Saeimas nama norisināsies diskusija jauniešiem “Pieredze, kas izmainīja dzīvi”.  Šis gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu, akcentējot prasmes kā būtisku pilsoniskās aktivitātes virzītājspēku un dzīves sastāvdaļu.

“Šodien vērtīgākais mūsu katra apliecinājums patriotismam un mīlestībai pret savu zemi, tautu un valsti - dzelžaini stāvēt parlamentārās demokrātijas sardzē, lai sargātu svētāko – mūsu brīvību, neatkarību un demokrātiju,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, ceturtdien, 4.maijā, Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai.