Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sadarbībā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb Brexit pašlaik nav konstatējamas nesamērīgas grūtības, piektdien, 26.februārī, kopsēdē pauda Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda pauda gandarījumu, ka bažas, kuras radās saistībā ar Apvienotās Karalistes plānoto izstāšanos no ES, tostarp iespējamu iestāžu kapacitātes trūkumu, eksporta sarukumu, kā arī haosu uzņēmējiem, nav piepildījušās.
“Šobrīd spēkā esošais Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību līguma provizoriskās piemērošanas periods nav radījis abu pušu uzņēmējiem un iedzīvotājiem nesamērīgas grūtības. Ir konstatētas atsevišķas problēmsituācijas, taču ar atbildīgo iestāžu iesaisti tiek nodrošināts pielāgošanās process jaunajiem apstākļiem un situācijai, kad Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts,” V.A.Tērauda.
Vienisprātis bija arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, atzīmējot, ka mūsu iestādes atbilstoši veic nepieciešamo darbu, praktiski piemērojot vienošanās nosacījumus. “Koordinācija ar Lielbritānijas pusi ir ļoti būtiska ne tikai mūsu valstspiederīgo interešu pārstāvībā, bet arī ekonomiskās sadarbības veicināšanā, piemēram, piesaistot Lielbritānijas uzņēmējus un aicinot Latvijā. Nedrīkst aizmirst arī par remigrācijas veicināšanas un atbalsta aktivitātēm, īpaši ņemot vērā novēroto to Latvijas valstspiederīgo skaitu, kas jau tagad izvēlas atgriezties Latvijā,” akcentēja R.Kols.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica klātesošos informēja par ES-Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību līguma praktiskās piemērošanas gaitu. Ārlietu ministrijas pārstāve atzīmēja, ka šobrīd notiek nākotnes attiecību līguma provizoriskā piemērošana, kamēr to nav ratificējis Eiropas Parlaments. Provizoriskās piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 30.aprīlim, lai nodrošinātu līgumu autentiskus tulkojumus visās ES oficiālajās valodās.
Klātesošie pārsprieda dalībvalstu iespēju slēgt divpusējas vienošanās ar Apvienoto Karalisti, lai papildinātu tos jautājumus, kas jau ir iekļauti līgumā, kā arī precizētu atsevišķus jautājumus, ko līgums šobrīd neregulē. Kā deputātiem norādīja Ārlietu ministrija, Apvienotā Karaliste ir uzrunājusi dalībvalstis, tostarp Latviju, ar aicinājumu slēgt papildinošu divpusējo vienošanos aviācijas jomā. Tāpat tiek vērtēts, vai nepieciešams slēgt šādu vienošanos PVN atmaksas jomā. Latvija un Apvienotā Karaliste jau ir vienojušās par transportlīdzekļu vadītāju apliecību atzīšanu un apmaiņu.
Deputāti pārrunāja arī jautājumus par Apvienotajā Karalistē dzīvojošo tautiešu turpmāko uzturēšanos šajā valstī, kā arī iespējamu atgriešanos Latvijā. Tāpat tika atgādināts, ka tiem ES pilsoņiem, kuri plāno turpināt uzturēties Apvienotajā Karalistē, jāreģistrējas pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam līdz šī gada 30.jūnijam britu kompetentajā iestādē Iekšlietu ministrijā. Kā vēsta Ārlietu ministrijas informācija, līdz 2020.gada septembrim šim statusam bija pieteikušies mazliet vairāk kā 108 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Latvijas atbildīgajām iestādēm būs ļoti ierobežotas iespējas un pilnvaras sniegt savu atbalstu tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas šo pienākumu nebūs izpildījuši, akcentēja klātesošie.
Saeimas Preses dienests