Saeima piektdien, 5.jūnijā, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tā mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, nodrošinot ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību.

Noteikts, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai to draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt dažādus privātpersonu tiesību ierobežojumus. Tas veicams vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, tiesību ierobežojumi ir atceļami.

Tāpat likums paredz, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai ir jānorāda, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.

Atceļot ārkārtējo situāciju valstī, valsts un pašvaldību institūcijām pakāpeniski būs nepieciešams atgriezties pie pilnīgas visu pakalpojumu sniegšanas privātpersonām, norādīts likumprojekta anotācijā. Likums paredz, ka valsts institūcijām pakalpojumu saņemšana klātienē jāatjauno tikai tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām. Šādi nosacījumi attiecināmi arī uz privātpersonu darbību tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams personu drošībai atbilstoši epidemioloģiskās drošības situācijai valstī.

Likums paredz arī dažādus īpašos nosacījumus tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai, kriminālsodu izpildei, kā arī īpašos nosacījumus izglītības, sporta un tūrisma jomā. Tāpat noteikti sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi. Jaunajā likumā paredzēta arī jau iepriekš noteiktā administratīvā atbildība par ierobežojumu neievērošanu: fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām (10 līdz 2000 eiro), juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām (140 līdz 5000 eiro).

Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”. Likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinetam vismaz reizi trīs mēnešos būs Saeimai jāsniedz ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, tostarp precizējot bīstamas infekcijas slimības definīciju un papildinot atbildīgo iestāžu kompetenci piesardzības un ierobežojošo pasākumu veikšanā.

Saeimas Preses dienests