Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņem grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

(04.06.2020.)

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas saistīti ar aizliegumu publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.

Saeima likuma otrreizējā caurlūkošanā lēma izslēgt pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu, iepriekš paredzēto deleģējumu noteikt izņēmumus, kad likumā noteiktos formastērpus un simbolus atļauts izmantot. Precizēts, ka izņēmums attieksies uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.

“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Valsts prezidents Egils Levits lūdza otrreiz caurlūkot Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, aicinot deputātus no pieņemtās normas izslēgt iepriekš minēto deleģējumu pašvaldībai vai iekļaut šo normu likuma nodaļā, kas nosaka publiska pasākuma pieteikšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību. Tāpat prezidents aicināja papildināt likumu ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.

23.aprīļa sēdē Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas aizliedz publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.

Grozījumi paredzēja, ka izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, un to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde