Darbiniekiem ārstniecības iestādē darba trūkuma gadījumā varēs maksāt 75 procentus no vidējās algas

(19.05.2020.)

Saeima otrdien, 19.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, nosakot, ka ārstniecības iestāde darbiniekiem darba trūkuma gadījumā varēs izmaksāt atlīdzību 75 procentu apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās darba algas. 

Šāda atlīdzība nevarēs būt lielāka par trīskāršu vidējo darba samaksu valstī iepriekšējā gadā, un tas attieksies uz gadījumiem, kad ārstniecības darbinieki neveic savu darbu, jo pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ samazināts sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoms, tostarp plānveida stacionārie un ambulatorie pakalpojumi, teikts grozījumu anotācijā. 

Samazināto atlīdzību varēs noteikt ārstniecības iestāde, kas noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ārkārtējās situācijas laikā tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai. Ja ārkārtējā situācija tiek pārtraukta, ārstniecības iestāde varēs nodrošināt tūlītēju darbinieku atgriešanos darbā un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem. 

Grozījumi rosināti, jo lielākā daļa veselības aprūpes sekundāro ambulatoro un plānveida pakalpojumu, piemēram, endoprotezēšana un hronisko pacientu aprūpe, tiek apmaksāta pēc pakalpojuma sniegšanas un, pamatojoties uz noteiktajiem ierobežojumiem, ārstniecības iestādēm nebūtu iespējams saņemt daļu no līgumā ar Nacionālo veselības dienestu plānotā finansējuma apjoma, pauž likumprojekta autori Veselības ministrijā. 

Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem darbiniekiem dīkstāves pabalstu nepiešķir, ārstniecības iestādes saviem darbiniekiem par dīkstāvi varēs samaksāt no Nacionālā veselības dienesta kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai, kā arī no šīs naudas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un segt ražošanas un administratīvās izmaksas. 

Likumprojekta autori norādījuši, ka maksājums ārstniecības iestādei darbinieka atlīdzības kompensācijas nodrošināšanai ir kvalificējams kā valsts atbalsts par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Samazinot darba samaksu, ārstniecības iestāde varēs kompensēt darba algas izdevumus, nepiemērojot Darba likuma 74.panta noteikumus, nepārsniedzot ārstniecības iestādes vidējo atalgojuma līmeni un neradot sociālās netaisnības riskus, teikts anotācijā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde