Lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar klimata neitralitātes sasniegšanu, ir svarīgi ne tikai uzstādīt mērķus, bet arī nodrošināt, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā tiek ietverti atbilstoši instrumenti, lai šos mērķus sasniegtu. Tā trešdien, 11.decembrī, pēc sēdes sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, izceļot prioritāros 12. un 13.decembra Eiropadomes sanāksmes darba kārtības jautājumus.

V.A.Tērauda norādīja, ka Latvija atbalsta ES mērķi līdz 2050.gadam kļūt par vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz klimata neitralitāti un ievērojami paplašina rīcību klimata pārmaiņu radīto negatīvo procesu ierobežošanā. Neskatoties uz to, ka īstenot kopīgos klimata mērķus būs liels izaicinājums, tajā skaitā paredzot tam pietiekamus finanšu līdzekļus jaunajā daudzgadu budžetā, ES sniegs neatsveramu ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Saistībā ar ES iniciatīvu laika posmā no 2020. līdz 2022.gadam īstenot “Konferenci par Eiropas nākotni”, kas paredz plašu sabiedrības un institūciju iesaisti diskusijās par aktuālajiem ES jautājumiem, komisijas deputāti aicināja Ārlietu ministriju nacionālajā pozīcijā uzsvērt, ka šajā procesā būtu nepieciešams nodrošināt lielāku dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu un iesaisti.

Tāpat komisija apstiprināja Latvijas nostāju ES 27 dalībvalstu (50.panta) formāta sanāksmē. Deputāti piekrita Ārlietu ministrijas paustajam, ka Latvija vēlas sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Tas nodrošinās tiesisko noteiktību un visaugstāko pilsoņu tiesību aizsardzības līmeni. Latvijas interesēs ir saglabāt maksimāli ciešas ES un Apvienotās Karalistes attiecības, teikts ministrijas ziņojumā.

Saeimas Preses dienests