Patlaban, kad saskaramies ar jauniem drošības izaicinājumiem, bažas rada arī pieaugošā cīņa par cilvēku prātiem informatīvajā telpā. Tāpēc būtiski žurnālistu profesionālo latiņu turēt augstu. Svarīgu darbu šajā jomā dara Baltijas Mediju izcilības centrs, pēc Saeimas Ārlietu komisijas 21.jūnija sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Lai iepazītos ar Baltijas Mediju izcilības centra darbu, komisija uz sēdi bija aicinājusi tā direktori Ritu Rudušu.

R.Ruduša deputātiem sacīja, ka Latvijā nav regulējuma viltus ziņu un pirkta mediju satura izskaušanai. Šajā jomā ir jāveic izmaiņas, pauda centra direktore, uzsverot, ka mediji ir būtisks valsts drošības aspekts – to stiprums ir daļa no sabiedrības spēka un noturības.

Viņa teica, ka Latvijas mediju vidē satraucošākā situācija ir Daugavpilī – vietējie mediji esot korumpēti, to saturs tiek atklāti pārdots un tā pircējs nāk no Krievijas. Pamatu bažām rada arī tas, ka Latvijas nacionālo mediju saturs Daugavpils iedzīvotājus gandrīz nesasniedz.

Ideja veidot Baltijas mediju izcilības centru radās uzreiz pēc Krimas okupācijas, sacīja R.Ruduša, norādot, ka ir virkne procesu, kas iedalāmi laikā pirms un pēc šī notikuma, un mediju vide nav izņēmums. Centrs strādā pie žurnālistu profesionālās izaugsmes un sabiedrības mediju pratības veicināšanas, tāpat tas veic pētījumus par mediju tirgu un auditorijām, piemēram, centrā tiek pētīts, kā Krievijas propaganda nonāk līdz auditorijai un kā tā ietekmē uzskatus par Latviju, informēja R.Ruduša.

Viņa sacīja, ka Baltijas Mediju izcilības centrs ir resursu un zināšanu platforma, kuras mērķis ir konstruktīva žurnālistika. Atbildot uz deputātu jautājumiem, R.Ruduša apliecināja, ka centrs savu ekspertīzi var piedāvāt arī likumdevējam.

Deputātiem interesējoties par iemesliem tam, ka Latvijas medijos dominē negatīvas ziņas, centra direktore informēja, ka tas nav raksturīgi tikai Latvijai, un, visticamāk, skaidrojams ar mediju centieniem “pārkliegt” citam citu, lai piesaistītu auditoriju.

Saeimas Preses dienests