“Latvija gan savas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā, gan pēc tās turpinās neatlaidīgi strādāt, lai pilnībā panāktu taisnīgumu un sauktu Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem”, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica ceturtdien, 14.septembrī, Parīzē, piedaloties asamblejas biroja sēdē.

Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz ceturtdien, 14.septembrī, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi. 

Saeima ceturtdien, 14.septembrī, pieņēma likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīst Kananu Višvanatu (Kannan Vishwanatth).

Saeima ceturtdien, 14.septembrī, galīgajā lasījumā lems par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredz – Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. 

“Ir vesela virkne jautājumu, ko būtu iespējams atrisināt ar grozījumiem likumos, lai atbalstītu tos hipotekāro kredītu maksātājus, kurus ietekmējis EURIBOR procentu likmju straujais kāpums,” komisijas sēdē trešdien, 13.septembrī, pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, atzīmējot, ka Finanšu ministrija ir aicināta pēc nedēļas sniegt konkrētus priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. 

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.

“Viens no būtiskākajiem iemesliem līguma denonsēšanai ir morāls — sadarboties ar Krieviju, kas ir agresorvalsts, ir amorāli. Šajā ziņā principialitātei ir jāprevalē pār ērtībām. Ja tā nav, mēs nevaram vispār runāt par kaut kādu principu esamību,” trešdien, 13.septembrī, uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Nenoteiktība ir lielākā problēma, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.  Mēs nevaram atļauties tik krasi mainīt tarifus.  “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” izvēlējās nepiemērotāko brīdi, kad to darīt. Mums ir jārod konkrēti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē,” otrdien, 12.septembrī, uzsvēra Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

“Karš Ukrainā beigsies ne tikai tad, kad Krievija pārtrauks karadarbību, bet kad tiks atgrieztas visas okupētās teritorijas, pilnībā tiks novērstas Krievijas agresijas sekas un tās upuri panāks taisnīgumu. Pirmais nozīmīgais solis ir sperts, izveidojot starptautisku zaudējumu reģistru kā daļu no visaptverošas atbildības sistēmas par starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas radušies Krievijas agresijas rezultātā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 12.septembrī, atklājot Zaudējumu reģistra dalībvalstu otro konferenci.