Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 7.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja jauna Militārās disciplināratbildības likuma projektu. Tā mērķis ir vienkopus regulēt karavīru un zemessargu militārās disciplīnas jautājumus, nosakot disciplināratbildības pamatu, karavīriem un zemessargiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā karavīri un zemessargi saucami pie disciplināratbildības.

Likuma projekta anotācijā norādīts, ka šobrīd vispārīgos nosacījumus karavīru atbildībai paredz Militārā dienesta likuma normas, savukārt zemessargu atbildības jautājums tiek regulēts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Lai novērstu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un vienkāršotu tā piemērošanu, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi jaunu Militārās disciplināratbildības likumu, kas pēc būtības ietver līdz šim noteikto tiesisko regulējumu disciplināratbildības jomā karavīriem un zemessargiem.

Ievērojot to, ka mūsdienās, īpaši hibrīdapdraudējumu situācijās, karavīru un zemessargu iesaiste valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanā ir kritiski svarīga, ar likumprojektu kara laika režīms tiek papildināts ar vēl vienu tiesisko režīmu, kas prasa karavīru un zemessargu paaugstinātu atbildību – izņēmuma stāvokli.

Ar likuma projektu precizēts arī to personu loks, uz kurām attiecināmi militārās disciplīnas jautājumi un disciplinārsodīšana par nepakļaušanos militārās disciplīnas prasībām. Jauno likumu nav paredzēts piemērot attiecībā uz atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem, kuriem piešķirtas tiesības valkāt formas tērpu. Jauno likumu nav paredzēts attiecināt arī uz to valsts un pašvaldību iestāžu dienestu personālsastāvu, kas kara laikā mobilizācijas dēļ var tikt tieši pakļauts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Likuma projekts paredz arī karavīru un zemessargu sodīšanas kārtību par administratīviem pārkāpumiem. Vienlaikus plānots noteikt arī kārtību, kādā atbildīgās amatpersonas konstatē administratīvā pārkāpuma saistību ar karavīra vai zemessarga dienesta pienākumu pildīšanas apstākļiem.

Tāpat likuma projekts paredz atteikties no aresta kā disciplinārsoda veida. Pašlaik tas kā iespējamais disciplinārsoda veids ar termiņu līdz 10 diennaktīm paredzēts gan attiecībā uz karavīriem, gan zemessargiem, norādīts likuma projekta anotācijā. Savukārt gadījumos, kad karavīrs vai zemessargs izdarījis mazsvarīgu pārkāpumu, komandierim plānots paredzēt iespēju vērsties pie pārkāpēja, izsakot aizrādījumu bez disciplinārsoda uzlikšanas.

Plānots noteikt arī atsevišķu kārtību disciplinārsodu apstrīdēšanai kara un izņēmuma stāvokļa situācijā, tādējādi nodrošinot karavīram un zemessargam iespēju realizēt Administratīvā procesa likumā garantētās tiesības administratīvā akta apstrīdēšanai apstākļos, kad vispārējā kārtībā šo tiesību realizēšana varētu būt ierobežota, skaidrots anotācijā.

Komisija trešajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Militārā dienesta likumā un grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests