Ināra Mūrniece: Latgales kongresam bija izšķiroša loma mūsu valsts tapšanā

(25.01.2017.)
Galerija

“Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē 1917.gadā ir viens no svarīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas iezīmē mūsu valsts un nācijas tapšanas ceļu, kā arī parlamentārisma veidošanos. Kongresā lēma, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 25.janvārī, preses konferencē, iezīmējot Latgales kongresa simtgades pasākumus, kas ar plašu programmu šogad ieskandinās Latvijas valsts simtgadi.

Latgales kongresa simtgades mērķis ir uzsvērt Latgales specifisko lomu Latvijas valsts veidošanā, akcentēt novada daudzšķautnainās identitātes un vērtības, izpētīt vēsturi un veicināt sabiedrības izpratni par to, kā arī apzināt latgaliešus visā pasaulē, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Akcentējot Saeimas iesaisti Latgales kongresa simtgades pasākumos, I.Mūrniece īpaši izcēla šogad maijā šim notikumam veltīto Saeimas rīkoto svinīgo koncertu Latgalei sadarbībā ar Austrumlatvijas koncertzāli, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un valsts akadēmisko kori "Latvija", deputātu dalību 4.pasaules latgaliešu konferences atklāšanā un citos pasākumos, kā arī Baltā galdauta svētkus sadarbībā ar Rēzeknes kultūras un tūrisma centru. Parlamenta rīcības komiteja Latvijas simtgades atzīmēšanai izstrādājusi parlamentārās dimensijas pasākumu plānu ar virkni notikumu.

I.Mūrniece sacīja, ka tuvākie simtgades ieskaņas pasākumi parlamentā gaidāmi jau 15.februārī, atzīmējot Satversmes 95.gadadienu, kad Saeimas Sēžu zālē svinīgi atklās mūsu valsts pamatlikuma pirmo divu pantu vēsturiskās sienas plāksnes. Tāpat šodien parlamentā apskatāms janvāra sākumā atklātais tautas veidotais valsts karogs, kas tapa mūsu valsts dzimšanas dienā, 18.novembrī, īpašā “Staro Rīga” performancē, apmeklētājiem ierakstot savu vārdu stilizētā valsts karogā. Tas bija viens no Latvijas simtgades svinību ieskandināšanas pasākumiem parlamentā.

Lai simboliski ieskandinātu gatavošanos Latgales kongresa simtgadei, līdzās karogam šodien tika prezentēts unikāls mūzikas instruments lamellafons. Tas veidots no dažādu izmēru māla podiem un tiks izmantots aprīlī paredzētajā koncertuzvedumā “Latvijas gredzens” koncertzālē “Gors”.

Preses konferencē par Latgales kongresa simtgades pasākumiem piedalījās arī kultūras ministre Dace Melbārde, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, kā arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors, Latgales Simtgades kongresa darba grupas vadītājs Edmunds Teirumnieks.

Latgales kongress un tā norišu programma būs viens no centrālajiem Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas notikumiem. Galvenie Latgales kongresa simtgades pasākumi gaidāmi šī gada aprīlī un maijā Rēzeknē un Daugavpilī, ar daudzveidīgu pasākumu programmu akcentējot Latgales nozīmi Latvijas valsts izveidošanā.

Preses konferences videoieraksts: http://video.tiesraides.lv/flv/live/20170125120201_saeima.lv.3_1.mp4
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157675859014344
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 18.septembrī
09:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde