Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt arī pēc pieteicēja atrašanās vietas

(01.10.2020.)

Saeima ceturtdien, 1.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas cita starpā nosaka, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas varēs iesniegt tiesai arī pēc pieteicēja atrašanās vietas, ja tas pieteicējam būs ērtāk.

Līdz šim spēkā esošā likuma redakcija paredzēja, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas. Tiesību norma vēsturiski ieviesta ar mērķi, lai pieteikums tiktu iesniegts iestādē, kura ir pieteicējam ērtāk pieejama, pieņemot, ka vardarbība ģimenes konfliktos notiek tur, kur pieteicējs uzturas un dzīvo, atzīmē grozījumu autori. Grozījumi attieksies arī uz tiem pieteikumiem, kas tiesai nosūtīti ar policijas starpniecību.

Tāpat ar grozījumiem noteiktas to civillietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, kā arī ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem. Tāpat Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību.

Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām; prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām; prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem; prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē; prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus; prasības par līgumsaistību izpildi starp būvniecības procesa dalībniekiem; prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem; prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem; pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Vienlaikus otrajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās lietas par noziedzīgiem nodarījumiem. Tostarp plānots noteikt, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai Lai šie grozījumi stātos spēkā, tie parlamentam jāpieņem vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.

Saeima lēmumu par Ekonomisko lietu tiesas izveidi pieņēma šā gada jūnijā, un plānots, ka tiesa darbību uzsāks 2021.gadā.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde