Nepieciešamība noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likumā jānosaka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski. Latvijas mediju vide ir jāsargā tāpat kā valsts teritorija. Tā otrdien, 11.februārī, pēc sēdes norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, akcentējot, ka būtiski domāt par to, kādi indivīdi var legalizēt savu saturu Latvijas informācijas telpā.
Cilvēktiesību komisija sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai pret patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, un noziegumiem pret valsti.
Likumprojekts nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.
Pašlaik likumā nav noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī NEPLP pilnvaras izvērtēt iepriekš minētos riskus, skaidrots likumprojekta anotācijā. A.Kaimiņš pēc komisijas sēdes uzsvēra, ka būtu nepieciešams diskutēt arī par līdzīgu ierobežojumu attiecināšanu uz interneta vidi.
Tāpat paredzēts noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
Komisijas sēdē spriests arī par Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu noteikt, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80 procentiem no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām. “Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās pamatpakās,” atbalstot prezidenta ierosinājumu, norādīja A.Kaimiņš. Šo priekšlikumu plašāk plānots apspriest tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā.
Lai iecerētās izmaiņas stātos spēkā, tās trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.
Saeimas Preses dienests