Galerija
Saeima piektdien, 20.martā, ārkārtas sēdē pieņēma īpašu likumu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību.
Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašus atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) noteiks krīzes skartās nozares, proti, nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kurām ir piemērojami īpaši atbalsta mehānismi. Nozaru sarakstu MK varēs pārskatīt un papildināt. Savukārt, izvērtējot ekonomisko situāciju, valdība varēs noteikt kritērijus un kārtību, lai arī citu nozaru uzņēmumi varētu pretendēt uz valsts atbalstu.
Paredzēts, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātāji varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu varēs atcelt, ja nodokļu maksātājs neievēros atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
Ja krīzes skarto nozaru darbinieki būs palikuši bez darba vai atradīsies dīkstāvē, darbiniekiem tiks kompensēta atlīdzība 75 procentu apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nepiemēros valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču tā izmaksu pārtrauks, ja darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus. Ministru kabinets krīzes skartajās nozarēs varēs noteikt arī citus atbalsta pasākumus.
Jaunais likums noteic, ka saimnieciskā darba veicēji par 2020.taksācijas gadu varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus, sākot ar šī gada 1.janvāri. To varēs darīt brīvprātīgi.
Tāpat likums noteic kārtību, kādā atmaksās no šī gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Noteikts, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā akcīzes nodokli nepiemēro spirtam, ko izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai. Komersantiem, kuri ražo spirtu un kuri spirtu ieved no citas dalībvalsts, VID piešķirs akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu.
Likums noteic, ka pašvaldības varēs pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas kārtību un 2020.gadā noteikt citus nodokļa samaksas termiņus.
Paredzēts palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, lai krīzes skartie uzņēmumi varētu izmantot kādu no atbalsta instrumentiem – kredītu garantijas, aizdevumus krīzes risinājumiem. Finansējuma apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus noteiks Ministru kabinets.
Likums paredz arī citus operatīvus pasākumus Covid-19 izraisītās pandēmijas seku pārvarēšanai, tostarp civiltiesisko saistību izpildes termiņu pagarinājumu, ierobežojumus kreditoru prasījumiem.
Saeima arī lēma ārkārtējās situācijas laikā aizliegt organizēt azartspēles un izlozes, kā arī apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences gan spēļu vietās klātienē un interaktīvajā vidē, gan arī, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
Likums noteic, ka pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai sakarā ar Covid-19 izplatību finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī var izmantot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, savukārt likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, proti, šī gada 12.marta.
Saeima attiecīgus grozījumus šodien pieņēma arī Komerclikumā, nosakot, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces un kopsapulces varēs noturēt attālināti un balsot, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.
Saeimas Preses dienests