Lai mazinātu personu agresīvas izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, Saeima ceturtdien, 31.martā, trešajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteikta administratīvā atbildība par agresīvu uzvedību. 

Saeima ceturtdien, 31.martā, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tie aizliedz publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt. 

Mēs esam vienoti pārliecībā, ka Ukraina pelnījusi savu vietu Eiropā. Baltijas valstis un Čehija iestājas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts piešķiršanu Ukrainai. To pēc Baltijas valstu parlamentu spīkeru tikšanās ar Čehijas parlamenta amatpersonām Prāgā atzīst Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Saeima ceturtdien, 31.martā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem noteikts, ka valsts no 1.jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. 

Saeima ceturtdien, 31.martā, galīgajā lasījumā lems par likuma grozījumiem, kas paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot stilistiskus simbolus, kas identificē militāru agresiju un kara noziegumus. 

Čehiju un Baltijas valstis vieno līdzīga vēsture, kas saistās ar padomju represijām un okupāciju, bet vēlāk – savas brīvības atgūšanu no tirānijas. Tieši tāpēc mēs saprotam, cik bezjēdzīgs ir Putina karš, un mēs stāvam plecu pie pleca, atbalstot Ukrainu. Mēs, kas dzīvojuši apspiestībā, zinām, cik grūta ir cīņa par brīvību, un mēs varam uzvarēt, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 30.martā, Čehijas galvaspilsētā Prāgā uzrunājot klātesošos konferencē, kas veltīta Čehijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību simtgadei.

“Mums ir jādomā par to cilvēku integrāciju sabiedrībā, kuri, bēgot no kara Ukrainā, šobrīd uzturas Latvijā.  Mēs ļoti ceram, ka karš drīz beigsies un cilvēki varēs atgriezties mājās, taču nezinām, kad tas notiks. Nedrīkst pieļaut, ka ļaudis sēž uz čemodāniem un gaida. Viņiem ir jādzīvo normāla dzīve, jāstrādā, jāmācās,” trešdien, 30.martā, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Sēdē komisija attālināti tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oleksandru Miščenko (Olexandr Mischenko).