Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

(20.02.2020.)

Saeima ceturtdien, 20.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāņem vērā vairāki konkrēti kritēriji.

Iecerēts, ka NEPLP būs jāņem vērā, piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat būs jāņem vērā, vai pret patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, un noziegumiem pret valsti.

Nepieciešamība noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likumā jānosaka NEPLP pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski. Latvijas mediju vide ir jāsargā tāpat kā valsts teritorija. Tā iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, akcentējot, ka būtiski domāt par to, kādi indivīdi var legalizēt savu saturu Latvijas informācijas telpā.

Likumprojekts nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Pašlaik likumā nav noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī NEPLP pilnvaras izvērtēt iepriekš minētos riskus, skaidrots likumprojekta anotācijā. A.Kaimiņš iepriekš uzsvēris, ka būtu nepieciešams diskutēt arī par līdzīgu ierobežojumu attiecināšanu uz interneta vidi.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Lai iecerētās izmaiņas stātos spēkā, tās divos lasījumos vēl jāskata Saeimā.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 24.aprīlī
09:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:15  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tiksānās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol
14:30  Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde