“Baltijas ceļa laikā pirms 30 gadiem mūsu valstu vienotība bija emocionāla, turpretim šodien tā ir daudz lielākā mērā praktiska. Šodien tā nozīmē spēju apvienoties nozīmīgu mērķu sasniegšanai, rast risinājumu konfliktsituācijas rosinošos apstākļos un viedokļu dažādībā, darboties saliedēti kopīgu iniciatīvu un projektu īstenošanai,” piektdien, 29.novembrī, sacīja Baltijas Asamblejas (BA) prezidents Jānis Vucāns, aicinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas deputātus kopīgi meklēt atbildes nākotnes izaicinājumiem.
Rīgā notiekošās BA 38.sesijas laikā J.Vucāns norādīja, ka šogad kopā ar Baltijas valstu izpildvarām strādāts, lai novērstu šķēršļus un stiprinātu sadarbību tādās jomās kā aizsardzība un drošība, izglītība un pētniecība, aprites ekonomika, enerģētika un transports, mākslīgais intelekts un veselības aprūpe. Tāpat aktivizēta sadarbība attiecībā uz ekonomisko sadarbību, kopīgajiem militārajiem iepirkumiem, klimata politiku, kopīgajām investīcijām atjaunojamas enerģijas projektos, koordinētiem pasākumiem interešu pārstāvēšanai attālos tirgos un inovāciju sistēmas izveidi.
Sadarbības paplašināšanās ir pozitīva tendence, un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Baltijas valstu pozīciju koordinēšana attiecībā uz Eiropas Savienības darbakārtību ir kļuvusi intensīvāka un mērķorientētāka, uzsvēra J.Vucāns.
Kā lielāko un nozīmīgāko reģiona projektu, kas atrodas un vēl vairākus gadus atradīsies Baltijas valstu sadarbības dienaskārtībā, J.Vucāns izcēla Rail Baltica. Tāpat kā svarīgu darbu BA Latvijas delegācijas vadītājs izcēla Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu.
Savukārt veselības aprūpes jomā kā aktuālu J.Vucāns izcēla sadarbību transplantējamo orgānu apmaiņas jomā, kā arī kopīgus medikamentu iepirkumus. Jau ir veikti vairāki kopīgi vakcīnu iepirkumi, kas ļāvuši būtiski samazināt iepirkuma cenas, tādējādi ietaupot līdzekļus. Nākamajā gadā šo sadarbību plānots padziļināt, veicot ne tikai vakcīnu, bet arī citu medikamentu un medicīnas preču iepirkumus.
Kultūras jomā izceļams BA rosinātais Baltijas Kultūras fonds, kas darbu uzsāka šī gada sākumā. Tomēr, kā norādīja J.Vucāns, fonda darbība būtu pilnveidojama, proti, tam būtu jāatbalsta ne tikai kultūras projekti mūsu valstu popularizēšanai ārvalstīs, bet arī savstarpējās saliedētības un atpazīstamības stiprināšanai tepat Baltijā.
Kā svarīgu panākumu augstākās izglītības jomā BA Latvijas delegācijas vadītājs izcēla līgumu par augstākās izglītības automātisku akadēmisko atzīšanu visās trīs Baltijas valstīs. Tas absolventiem mazina administratīvos šķēršļus un dod iespēju gan tālākām mācībām citas valsts augstskolās, kā arī atvieglo iespējas iesaistīties Baltijas valstu kopīgajā darba tirgū, uzsvēra J.Vucāns.
“Baltijas valstu sadarbība ir ikdienas process. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši nozīmīgi, lai Baltijas valstis cita citu atbalstītu un stiprinātu, darbotos saliedēti un aizstāvētu kopīgās intereses,” uzrunājot BA 38.sesijas dalībniekus, sacīja J.Vucāns.
Informācija par BA:
Latvija 2019.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157711984362112
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests