Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbībai. Depozīta sistēma darbību uzsāks 2022.gada 1.februārī.
“Par depozīta sistēmas ieviešanu diskutēts jau teju 20 gadus, tāpēc īpaši liels gandarījums, ka esam nonākuši tik tālu. Aptaujas un iedzīvotāju aktivitāte liecina, ka sistēmas ieviešanu atbalsta kā ražotāji, tā sabiedrība. Par šo jautājumu komisiju vairākkārt uzrunājušas tieši jauniešu organizācijas. Tas devis vēl lielāku pārliecību, ka šis jautājums ir būtisks jaunajai paaudzei,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.
Komisijas priekšsēdētājs iepriekš aicināja potenciālos sistēmas operatorus darīt visu iespējamo, lai savā tehniskajā risinājumā izmantotu Latvijā izstrādātas tehnoloģijas. Ražotāji ir pierādījuši, ka spēj radīt konkurētspējīgus risinājumus, norādīja J.Vitenbergs, vienlaikus uzsverot, ka drīzumā arī citas Eiropas valstis ieviesīs depozīta sistēmas, tāpēc Latvijai tā varētu būt lieliska iespēja piedāvāt jaunu eksporta produktu.
Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.
Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos.
Likums paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās gūs peļņu, šī peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu. Līgumu ar operatoru slēgs uz septiņiem gadiem. Savukārt depozīta sistēmu pārraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Saeimas Preses dienests