Tikai baltiešu mīlestība uz savu zemi, tautu, valodu un kultūru varēja radīt to apņēmību, vienotību un iekšējo pārliecību, kas pirms 30 gadiem iemiesojās Baltijas ceļā. Vienlaikus tā bija arī brīvības mīlestība, kas mūsos ir bijusi dzīva vienmēr un ir dzīva arī šodien. Tā piektdien, 23.augustā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot klātesošos Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
Baltijas ceļš bija unikāla nevardarbīgas pretošanās akcija. Divi miljoni cilvēku – latvieši, igauņi un lietuvieši – pēc gandrīz 50 okupācijas gadiem sadevās rokās pāri valstu robežām, lai visai pasaulei pavēstītu – mēs atceramies savu valstiskumu. Mēs zinām, ka mums tas tika nelikumīgi nolaupīts. Mēs pieprasām brīvību un atgriešanos Eiropā, teica I.Mūrniece, atzīmējot, ka Baltijas ceļš ir viens no augstākajiem brīžiem Baltijas valstu vēsturē.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tolaik sapņi par neatkarību, savas valsts atjaunošanu, par brīvību, varēja šķist kā nesasniedzamas virsotnes, spožas zvaigznes, uz kurām var tikai lūkoties, tomēr tie iedvesmoja, un tika sasniegti visaugstākie mērķi. Cilvēki, kas to paveica, mūs iedvesmo arī šodien. Nekad neaizmirsīsim savu vēsturi. Kamēr mums sirdī ir mīlestība, kamēr mums ir mūzika un dziesma, kamēr mums ir dzimtā zeme zem kājām, mēs varam sasniegt visu, par ko sapņojam. Mēs varam visu, kamēr apzināmies, ka jāsadodas rokās un jābūt vienotiem, sacīja I.Mūrniece.
Baltijas ceļa 30.gadadienā klātesošos sveica arī Baltijas Asamblejas prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns un ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš.
Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” uzstājās kamerorķestris “Kremerata Baltica”, viens no pirmajiem Baltijas Asamblejas balvas mākslā ieguvējiem, kā arī izskanēja trīs Baltijas valstu rakstnieku, Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureātu, esejas par Baltijas ceļa tēmu.
Saeimas Preses dienests